Meta izstrāde Lēdurgas baznīcas krogam

Lēdurga – nepelnīti piemirsta, skaista Vidzemes pērle.

Pēc novadu administratīvi teritoriālās reformas Lēdurga atrodas Siguldas novadā. Lēdurgai ir ļoti izdevīgs ģeogrāfiskais izvietojums: attālums līdz Siguldai 25 km, līdz Limbažiem 25 km, līdz Cēsīm 35 km, līdz Valmierai 50 km, līdz Rīgai 65 km. Šobrīd Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde ir apsekojusi Lēdurgu un strādā pie tā, lai Lēdurgas nozīmīgāko vēsturisko ēku saraksts tiktu papildināts.

Ēkas, t.sk. Lēdurgas baznīcas krogu, kas atrodas pret Lēdurgas luterāņu baznīcu (valsts nozīmes arhitektūras piemineklis Nr. 6439) un Lēdurgas dzirnavu iekļaušanu Pieminekļu sarakstā kā vienotu kompleksu. Kaut arī pārbūvētā formā, krogus ēka saglabājusi sākotnējo apjomu un konstrukcijas. Kā Lēdurgas vēsturiskā centra sastāvdaļai tai ir būtiska loma mazpilsētas identitātes veidošanā. Saglabātā un pēc iespējas sākotnējā veidolā atjaunotā krogus ēka būs nozīmīgs Lēdurgas kultūrvēsturiskās vides elements. Krogus ēka izvietota iepretī Lēdurgas ev.lut. baznīcai (1767. - 1772., valsts nozīmes arhitektūras piemineklis Nr. 6439). Līdzīgi citiem mazpilsētu vēsturiskajiem centriem, arī Lēdurgā abu ēku pāris iezīmē vēsturisko centru. Krogus ēkas būvniecības gads nav zināms, bet pēc izmantotajiem materiāliem un apjoma un kompozīcijas tā izbūvi var attiecināt uz 18. gs. beigām – 19. gs. vidu. Ēka pārbūvēta 20.gs.

Senos laikos krogus misija bija daudz plašāka, kā šodien to saprotam. Krogi ziedu laikos bija lauku sabiedriskās dzīves centri, tautas kultūras nami, darba birža, mutvārdu „pasta” iestāde un it viss pārējais, kas notika ārpus lauku sētas. Parasta lieta – kur baznīca, tur arī krogs! Bet ne tikai, jo kārtīgā krogā bija „vācu” istaba vai gals, bet karietes kučierim un parastai „tautai” -„stoika” (lete), kur pasūtīt alu vai brandavīnu, zirgiem – stadula, bet ratiem vāgūzis. Kur tad citur, ja ne uz krogu, gāja arī dzirnavnieks, skolmeistars un muižas dienderi! Zemniekam jau ārpus mājas nebija kur iet kā tikai uz baznīcu vai krogu. Krogā varēja ne tikai iedzert, tur nolīga strādniekus un norunāja maiņas vai citāda veida tirdznieciskus darījumus, uzdancoja un jaunie noskatīja savu nākamo laulāto. Dažreiz krogā arī izkāvās un vienu otru aplaupīja… Periodikā atrodams raksts, kurā var lasīt, ka Lēdurgā uz kroga sienas bijis rakstīts: ”Kampenhauzena slaucamā govs”, bet uz kroga durvīm : “Muļķu slauktuve”. Padomju okupācijas laikā Lēdurgas krogus ēka ir izmantota kolhoza darbinieku dzīvošanai, ir sadalīta dzīvokļos, ir bijis stikla taras pieņemšanas punkts, ir atradies kolhoza veikals, vēlāk 90 - tajos gados veikala telpās tirgotas humpalas. Krogam pieguļošā teritorija ~ 0.5ha apmērā padomju laikā tikusi sadalīta kolhoza darbiniekiem mazdārziņiem.

Šobrīd krogs ir ļoti bēdīgā stāvoklī, jo vairākus gadus atpakaļ, tas cieta ugunsnelaimē un tam daļēji ir nodedzis jumts. Lai kaut cik saglābtu ēku gadu atpakaļ jumts tika pārklāts ar pagaidu tentu un nobalstītas nedrošās sienas. Lai arī ēka ir ļoti cietusi, tomēr krogus telpā saglabājušies senie sienu apgleznojumi.

Šobrīd biedrība “Lēdurgas Ezerkalni”( reģ.Nr. LV40008303050) vēlas saglābt no sabrukšanas un atjaunot seno krogu izveidojot to kā multifunkcionālu kultūras centru, kurš kalpotu gan vietējiem iedzīvotājiem, gan Lēdurgas viesiem. Daļu ēkas, kurā vēsturiski bijis tieši krogus zāle atjaunot kā krogus telpas ar krogus funkciju. Bet atlikušās telpas izmantot kā pulcēšanās telpas dažādu interešu grupu semināriem un nodarbībām. Kroga teritoriju iecerēts labiekārtot kā nelielu pastaigu parku ar lielu terasi un svinību māju vasaras pasākumiem,nakts kino, teātra vakariem ( krogus ēkā pagājušajā gadsimtā ir notikusi pirmā pašdarbības teātra izrāde Latvijā) un laikmetīgā cirka izrādēm. Otrā stāvā paredzēts veidot telpas nakšņošanai. Paredzēts arī izveidot nelielu maiznīcu – kafejnīcu, kur varēs nobaudīt svaigi ceptas maizītes ar garšīgu kafiju vai tēju.

Projekta mērķis ir uzsākt Lēdurgas baznīcas krogus ēkas atjaunošanu. Pirmais uzdevums ir izstrādāt projekta metu.

!